Vilma Millere dzimusi Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā, zemnieku ģimenē. Mācījusies Nīcgales četrgadīgajā, vēlāk Ģipterānu sešgadīgajā pamatskolā, tad Jēkabpils ģimnāzijā. Pēc Otrā pasaules kara pabeigusi Suntažu vidusskolu. Sākoties karam, Vilmas tēvs ar ģimeni bija plānojis bēgt uz Vāciju, bet šī iecere neizdevās. Viņi nonāca “Kurzemes katlā” un apmetās sabiedrības “Okte” teritorijā.
Vilma Milleres sākumā strādājusi dažādus darbus, vēlāk – grāmatvedībā. V.Milleres tēvs tika izvests, miris Magadānā.
Ogres rajonā V.Millere dzīvoja kopš 1950.gada, kad sāka strādāt Turkalnes ciema saimniecībā ( pēc apvienošanās – Tīnūžos) par grāmatvedi, tad par kultūras darba organizatori. Viņas vadībā šeit tika organizēts koris, drāmas kolektīvs, sieviešu un vīru ansambļi.
1950. gadā Vilma apprecējās ar Turkalnes septiņgadīgās skolas direktoru Ansis Milleru un pārcēlās dzīvot uz Turkalnes skolu. Piedzima meita Anita (vēlāk kļuva par skolotāju, strādāja Ogres vidusskolā). Kad 1959. gadā Vilmas vīru pārcēla uz Suntažu vidusskolu par direktoru, Milleru ģimene apmetās Suntažos. Vilma sāka darbu skolas bibliotēkā un Suntažu kultūras centrā par kultūras darba organizatori. Tika atjaunots koris, deju kolektīvs, ansambļi. Ar Vilmas iniciatīvu Suntažos uzcelta estrāde un atvērta grāmatnīcas filiāle.
1964. gadā Milleru ģimene nonāca Ogrē. Pirmās atmiņas par Ogri saistās ar troksni, kas radies no vilcienu kustības cauri pilsētai: “Bija tāda sajūta, ka no Latvijas viss tiek izvests, viņa saka, “ skaisti likās elektriskie pasažieru vilcieni. Atmiņā palikusi pilsētas zaļā zona.” V.Millere sāka strādāt par direktori Ogres rajona kultūras namā, kur aizritēja divi gadu desmiti. “Tas bija Millerītes laiks,” – tā vairāku paaudžu kultūras darbinieki, Ogres kultūras nama pašdarbnieki un arī ogrēnieši atceras notikumus divdesmit gados, no 1965. līdz 1985. gadam, kad kultūras nama priekšgalā bija V.Millere.
Millerei aizejot pensijā, kultūras namā darbojās 37 mākslinieciskās pašdarbības un tehniskie kolektīvi, tostarp 6 tautas kolektīvi. Bija iedibinātas daudzas tradīcijas, izveidojusies laba sadarbība ar lauku kopsaimniecību un uzņēmumu vadītājiem. Lielu popularitāti sabiedrībā iemantoja Vilmas Milleres vadītais klubs “Līdzi dzīvei”, kurā darbojās 500 ogrēniešu un pasākumos piedalījās iemīļoti Latvijas mākslinieki. Jāpiemin arī klubs “Maizei kalpot”. “Kluba vakari notika vienu reizi mēnesī,” sacījusi V.Millere, “uz tiem vienmēr pietrūka biļešu, tad sadalījām – kuri biļetes nedabūja, nākamo reizi tiem tika labākās vietas.” Katru gadu augustā Ogres estrādē notika Estrādes svētki, kur ik reizi pulcējās ap 10 000 apmeklētāju. Estrādē notikuši daudzi lieli pasākumi un koncerti, kuros pulcējās liels skatītāju pulks. “Toreiz pasākumos estrādē dežūrēja tikai viens milicis. Un nekad neviens kautiņš nenotika,” vērtējot šodienas situāciju, atceras V.Millere. Ogrēnieši vēl tagad nereti brīnās, kā V.Millere “to visu dabūja gatavu”, uz Ogri uzaicinot izcilus māksliniekus, teātra aktierus un mūziķus. Daudzu gadu garumā ilgusi sadarbība ar Raimondu Paulu, Maestro 50 gadu jubileja svinēta Ogres kultūras namā.
V.Millere no saviem 45 darba gadiem 33 ieguldījusi kultūras dzīves attīstībā. Par šiem radošajiem, aktīvajiem gadiem viņai 1988. gadā piešķirts Ogres Goda pilsoņa nosaukums. 80.dzimšanas dienā, 2006.gadā V.Millere saņēma Ogres novada domes Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu kultūras procesu nepārtrauktībā un attīstībā. Šai V.Milleres dzimšanas dienai par godu Ogres kultūras centrā notika viņai veltīts koncerts “No sirds uz sirdi”. Anitas Ausjukas scenārijs un koncerta norise viņu dziļi aizkustinājusi. 2008. gadā izdots Milleres atmiņu krājums “Darbam atdots mūžs”.
Arī māsa Vija Vansoviča visu mūžu pavadījusi Ogres pilsētā, ilgus gadus bijusi Ogres rajona kinoteātra direktore.
Vilma Millere mirusi 2011. gadā 85 gadu vecumā, apglabāta Ogres kapos.
Teksts un foto: Ogres novada personības : Jumava, 2020