Viktors Avotiņš

Dzejnieks, publicists, preses darbinieks Viktors Avotiņš dzimis 1947.gada 12.decembrī Ludzā. Māte – skolotāja. Bērnību pavadījis tagadējā Cirmas pagasta Vāverienē (Voverovā). Beidzis Suntažu vidusskolu (1966) un Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (1972). Strādājis par inženieri matemātiķi un programmētāju (1972-73), LĻKJS Rīgas pilsētas Maskavas rajona komitejas organizācijas nodaļas vadītāju un 2.sekretāru (1973-77), laikraksta “Literatūra un Māksla” atbildīgo sekretāru un redaktora vietnieku (1977-87), žurnāla “Daugava” atbildīgo sekretāru (1988-89), galvenā redaktora vietnieku (1989-91). Laikraksta “Latvijas Jaunatne” redaktora vietnieks (1991-92). Rakstnieku savienības biedrs kopš 1980.gada. Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs (1989-90), valdes priekšsēdētāja 1.vietnieks (1990 II – 91). Rakstnieku savienības priekšsēdis kopš 1992.gada. Latvijas PEN kluba biedrs.
Pirmais publicētais dzejolis “Zaļo, zaļo zālīti…” (žurnāla “Liesma” 1973.gada 7.nr.). Izdoti dzejoļu krājumi “Apiet loku” (1979), “Taupīšanās” (1982), “Lēzenā mūžība” (1986). Lielākajai daļai dzejoļu publicistiski polemisks raksturs, blīva tēlainība. V.Avotiņš asi, reizēm sarkastiski maksimālistiskā intonācijā vēršas pret dažādām mūsdienu dzīves morāli ētiskajām negācijām. Publicējis periodikā daudzus rakstus par literatūras un kultūras jautājumiem. Trešās atmodas laikā bijis viens no Tautas frontes idejas virzītājiem. Tulkojis F.Ņeznanska romānu “Asinsatriebība” (2000). 2008.gadā apbalvots ar IV šķiras Triju zvaigžņu ordeni. 2010.gadā apbalvots ar Cicerona goda nosaukumu žurnālistikā par kvalitatīviem rakstiem presē, par devumu žurnālistikā un demokrātijas vērtību nostiprināšanā, kā arī atceroties viņa lielo ieguldījumu Latvijas Tautas frontes (LTF) izveidē 1988.gadā.