Gleznotāja Velta Ozola dzimusi 1921.gada 2.martā Maskavā strādnieku ģimenē. Māsa Zenta Ozola – literatūrā daudz pieminētā 2.Pasaules kara dalībniece, kritusi kaujās pie Staraja Rusas.
Velta Ozola beigusi LVMA Glezniecības nodaļu (1949); diplomdarbs – „Kokmateriālu sagatavošana” (vad. J.Liepiņš). Strādājusi MF portrertu darbnīcā. Personālizstāde Ķegumā 1981.gadā.
Gleznojusi galvenokārt bērnu portretus, arī ainavas, kurās iemīļots motīvs – zirgi (ierosmes gūtas bērnībā pie vecmāmiņas pavadītajās vasarās Ķegumā). Nereti pievērsusies kara tematikai, portretējusi savu māsu un viņas cīņu biedrus. Reāliste, darbos izmantojusi klasiskās kompozīcijas paņēmienus.
Atstāto darbu skaits nav liels. Reizēm publicējusi savus zīmējumus žurnālos „Draugs” un „Zīlīte”. Mirusi 1985.gada 24.februārī Rīgā, apbedīta Meža kapos.
Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 2.[sēj.]. Kal-Rum. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1996. 154.lpp.