Ārste-ķirurģe, novadpētniece Vaida Villeruša dzimusi 1930.gada 6.martā Daugavpilī Latvijas virsnieka ģimenē. Beigusi Elkšņu skolu Ikšķilē. 1949.gadā absolvējusi Rīgas pilsētas 6.vidusskolu. No 1950. līdz 1956.gadam studējusi Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultātē. Ķirurga specialitāti apguvusi klīniskajā ordinatūrā pie profesora Jāņa Bunes Rīgas P.Stradiņa Republikas klīniskajā slimnīcā. Šajā slimnīcā kā augstākās kategorijas ķirurgs Vaida Villeruša nostrādājusi līdz 1970.gadu beigām, kad vienu gadu vadīja ķirurģijas nodaļu r/a VEF Medicīnas un sanitārijas daļas slimnīcā. Pēc tam strādājusi par ķirurgu Rīgas pilsētas 1.klīniskajā ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcā, no kurienes 1982.gadā pārgāja strādāt uz Rīgas pilsētas 4.klīnisko Sarkanā Krusta slimnīcu, kur strādāja līdz tās likvidēšanai 1994.gadā.
Pēc ārsta prakses pārtraukšanas V.Villeruša nodevusies sabiedriskajam darbam un novadpētniecībai. Darbojusies Imanta Ziedoņa dibinātā Kultūras fonda Daugavas programmā. Kopš 1995.gada piedalījusies Daugavas svētku organizēšanā. Kopš 1988.gada pētījusi Andreja Pumpura dzimtas vēsturi (publikācijas izdevumos „Varavīksne”, „Literatūra un Māksla”). Zinātnieks Jāzeps Rudzītis monogrāfijā „Andrejs Pumpurs”(1991, ”Liesma”) bieži atsaucas uz Vaidas Villerušas pētījumu. Kopā ar A.Pumpura muzeja darbiniekiem apmeklētas Andreja Pumpura dzīves vietas Latvijā un Lietuvā.
Rosinājusi un īstenojusi ideju par vismaz 30 piemiņas zīmju uzstādīšanu Daugavas krastos. Piemēram, par teikās aprakstītās raganas Katrīnas dedzināšanu Lielvārdē Kačas kalnā, V.Villeruša vispirms atradusi ierakstu baznīcas grāmatā, tad kopā ar Andreja Pumpura muzeja darbiniekiem uzlikts Jura Zihmaņa veidotais pieminekli Zveņģupītes krastā, netālu no vietas, kur 17.gs. „ragana” dedzināta. Tāpat uzlikts Junkurakmens pie Annām, piemiņas zīme tautasdziesmu teicējiem Ogresgala „Vecutelēs”, akmeņi „Robežkrogs” un „Dīriķupīte” Birzgales pagastā.
1998.gadā Jāņa Strēlnieka sastādītajā krājumā „Ogre 2” ievietots V.Villerušas pētījums par Jumpravu. Lai to uzrakstītu, V.Villeruša arhīvā izpētījusi visus materiālus par Jumpravu un kājām izstaigājusi ne tikai ievērojamāko personu un vēsturiskās vietas, bet arī Rītupīti no ietekas Daugavā līdz iztekai.
Pētījusi datus par Lielvārdes tautasdziesmu teicējiem 19. gadsimtā, vecajās kartēs atradusi teicēju dzīves vietas, tad tās apmeklējusi dabā. Šis viņas pētījums izmantots Pētera Bauģa un Elmāra Kunkuļa krājumā „Lāčplēša zeme”( „Avots”, 1989).
Sevis kā dvēseliska pētnieka apliecinājumu Vaida Villeruša izteikusi savās grāmatās „No Daugavpils līdz Pļaviņām”(2000), „No Aizkraukles līdz Rīgai”(1991), No Rīgas līdz jūrai”(1994), „No Koškeviciem līdz Daugavpilij”(1996) un „Sēļu zeme”( 1995). Sevišķi emocionāls stāstījums ir grāmatā par Ikšķiles vēsturi „Gājums” (1994).
Sastādījusi „Daugavas rakstu” krājumu, publicējusi novadpētnieciskus rakstus „Latvijas Vēstnesī” (2004-2005), „Ikšķiles almanaha” pirmajā un otrajā laidienā. Birzgales, Daugmales, Jumpravas, Lielvārdes un Ogres skolām uzrakstījusi novadu vēsturi. Ieteikusi nosaukumus daudzām Ikšķiles ielām.
Nepabeigts palicis manuskripts novadpētnieciska rakstura grāmatai par Daugavpils pilsētas vēsturi.
Par sabiedrisko un novadpētniecisko darbību Vaida Villeruša 2002.gadā saņēmusi 4.pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni. Bijusi Latvijas Ordeņu brālības domes valdes locekle.
Mirusi 2009.gada 28.jūlijā, apglabāta Ikšķiles kapos.
http://ikskile.com/zinas/pilseta/2009/07/30/vaida_villerusa/;
http://www.ordenubraliba.lv
Vaida Villeruša OCB novadpētniecības datu bāzē
Vaida Villeruša OCB elektroniskajā katalogā