Vācu tautības latviešu žurnālists, literāts, mācītājs Rūdolfs Šulcs dzimis 1807.gada 17.augustā Birzgales pagastā vācu tautības latviešu literāta Lībegota Oto Konrāda Šulca ģimenē. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1823-26), studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1827-30). Bijis mājskolotājs, no 1833.gada palīgmācītājs Birzgales, no 1840.gada – mācītājs Lipaiķu, no 1849.gada – Jelgavas latviešu draudzē. Laikraksta “Latviešu avīzes” redaktors (1849-66), Latviešu literatūras draugu biedrības Kurzemes nodaļas direktors (1851-54), šās pašas biedrības pr-ks (1854-64). Šulca darbības laikā biedrība kļuva par laikraksta “Latviešu Avīzes” izdevēju (1857).
Sarakstījis darbus “Panteniuss Vilhelms..” (1850), “Pasaules stāstu grāmata” (1861) un citus. R.Šulcs vērsies pret latviešu tautas nacionālās apziņas mošanos un tautsk. izveidi, pret laikrakstu “Pēterburgas Avīzes”. Tulkojumi: “Kristīgās baznīcas stāstu grāmata” (1853), “Māju dakters” (1859), izdevis vairāku pasaules daļu ģeogrāfiskās kartes un to aprakstus (laikraksta “Latviešu Avīzes” pielikumi). Rūdolfs Šulcs miris 1866.gada 8.martā Jelgavā.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 324.lpp.