![]() Sarakstījusi vairākus biogrāfiskā žanra darbus: grāmatu par Annu Rūmani-Ķeniņu “Pārnākšana” (1993), par Bruni Rubesu “Brīnumainā kārtā” (1999), par dejotāju Viju Vētru “Deja un dvēsele” (2001), par Māru Zālīti “Zīdtārpiņu musināšana” (2003). Ar Imantu Ziedoni kopīgi sarakstījusi grāmatu “Nenoteiktā bija” (2006), par ko saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu, Latvijas literatūras gada balvu un laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā. Biogrāfiskā žanra darbs ir arī viņas 2007.gadā izdotais romāns par rakstnieci Regīnu Ezeru “Esamība ar Regīnu”. Sarakstījusi īsprozas darbus: stāstu krājumus “Nieki un izpriecas” (1995), “Maldīgas romances” (1997, 2013), “Starp divām durvīm. Stāsti 1993-2011” (2011). Noras Ikstenas “Dzīves stāsti” (2004) pārtapuši teātra iestudējumā “Amariļļi” Nacionālajā teātrī. Sarakstījusi romānus “Dzīves svinēšana” (1998), “Jaunavas mācība” (2001), “Amour Fou” (2009), garstāstu “Besa” (2012), arī esejas: “Sīlis spoguļstiklā” (2006) un “Šokolādes Jēzus” (2009). Latviešu trimdas rakstnieks Dzintars Sodums (1922-2008) savas dzīves pēdējos divus gadus pavadījis Noras Ikstenas mājās Ikšķilē, kopā ar Maimu Grīnbergu N.Ikstena sastādījusi Dzintara Soduma Rakstus (1-3, 2001-03). Noras Ikstenas romāns “Vīrs zilajā lietusmētelītī” (2011) stāsta par viņu – skolotāja un iesācējas rakstnieces, attiecībām. Grāmata “Dzīvespriecīgais vakarēdiens” (2012) – neparasta pavārgrāmata ar aizraujošiem stāstiem par rakstnieces satiktiem tuviem cilvēkiem. 2013.gadā sarakstīta grāmata par Gruziju “Dievmātes draudzene”. Vēsturisko romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” tapis Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” (2015), par ko 2016.gadā viņa saņēmusi Dzintara Soduma balvu literatūrā un LTV skatītāju balvu “Kilograms kultūras”. 2017.gadā iznācis trīs viņas romānu (“Dzīves svinēšana”, “Jaunavas mācība” un “Mātes piens”) apkopojums “Trīs” un kopdarbs ar mākslinieku Aivaru Vilipsōnu “Ārprātija piedzīvojumi”. Sarakstījusi scenārijus vairāk nekā desmit dokumentālajām filmām (“Rakstnieki tuvplānā”, “Pasaules Nepasaule” (2001), “Lūgšana mājai”, “Īvāns” (2015) u.c.). No angļu valodas tulkojusi Dž.Gārdnera prozu. Rakstījusi arī bērniem: “Pasakas ar beigām” (2002) un “Ulubeles pasakas” (2014) – pasakas, kuru darbības vieta ir Ikšķile un tās apkārtne. Noras Ikstenas darbi tulkoti angļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu, itāliešu valodā. Viņa ir vairāku prestižu latviešu literāro balvu un godalgu vairākkārtēja laureāte. Saņēmusi: Latvijas Literatūras gada balvu prozā par “Jaunavas mācību” (2001), prozā par “Nenoteikto biju” (2006), Baltijas Asamblejas balvu literatūrā par “Nenoteikto biju” (2006), Autortiesību bezgalības balvu par “Amour Fou” (2011), Dzintara Soduma balvu literatūrā un LTV skatītāju balvu “Kilograms kultūras” par romānu “Mātes piens” (2015). Par savu sabiedrisko darbību saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni. Precējusies ar gruzīnu rakstnieku Levanu Beridzi. Kopā ar viņu sarakstījusi lugu “Filiparia”, kas izdota paralēli latviešu un krievu valodā. Dzīvo Ikšķilē. Treimane, I. Ikstena Nora. No: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2., pārstr. un papild. izd. Rīga : Zinātne, 2003. 242.-243.lpp.; Nora Ikstena OCB novadpētniecības datu bāzē |