Vijolnieks, diriģents, komponists Jēkabs Ozols dzimis 1863.gada 9.augustā Jelgavas tuvumā, Salgales pagasta „Mazdālūžos” rokpeļņa ģimenē. Mūzikai pievērsies, mācoties Jelgavas reālskolā (1878-1881), kur noorganizējis un sekmīgi vadījis kori. Vijoļspēli uzsācis mācīties pie K.Rapa un P.Kofska. Beidzis Pēterburgas konservatoriju (1889). Vijoles spēli mācījies pie profesora Krasnokutska, mūzikas teoriju pie Johansena un N.Rimska-Korsakova. Bijis kapelmeistars Rīgas latviešu teātrī (1891-99). No 1891.gada Rīgas Latviešu dziedāšanas biedrības kora un Rīgas Latviešu biedrības teātra diriģents.
Komponējis pirmo latviešu dziesmuspēli „Spoku stundā” (teātrī 1893), mūziku Aspazijas u.c. autoru lugām. Sarakstījis pirmo metodisko mācību grāmatu latviešu valodā „Vijoles skola” (1887). 1894.gadā organizējis pirmos latviešu mākslinieku kamermūzikas koncertus.
Dzīvojis Ogrē, miris 1902.gada 4.augustā Ogrē, viņa pāragrās nāves cēlonis – tuberkuloze.
Latvijas enciklopēdija. 4.sēj. Latv-Roja. Rīga : Valērija Belokoņa izdevnieciba, 2007. 644.lpp.;
Latviešu konversācijas vārdnīca. 15.sēj. Neilands-Paragvaja. Rīga : Grāmatu apgādniecība A.Gulbis, 1937. 30206.sl.;
Vijoļmāksla Latvijā no XIXgs. vidus līdz 1917.gadam. No: Braun, Joachim. Vijoļmākslas attīstība Latvijā. 1962,132.-133.lpp.Foto no: Braun, Joachim. Vijoļmākslas attīstība Latvijā. 1962,133.lpp. (Pirmais latviešu vijolnieks ar augstāko izglītību – Jēkabs Ozols)