Dz
ejnieks Jānis Baltvilks dzimis 1944.gada 24.jūlijā Smārdes pagasta „Zīlītēs” zemnieku ģimenē. 1949.gadā ģimene no Smārdes pārvācas uz Lielvārdi, kur J.Baltvilks sāk skolas gaitas, un no 1951. Līdz 1957.gadam mācās Lielvārdes vidusskolā. Tēvs, Teodors Baltvilks tiek represēts. Kārļa Griguļa ietekmē J.Baltvilks apguvis ornitologa prasmes. Pēc tam atgriežas dzimtajā pusē, 1962.gadā beidz Tukuma vidusskolu, LLA Agronomijas fakultāti (1972). Studējis LVU Bioloģijas fakultātē (1962-1965, 1966-67). Strādājis Rīgas Speciālajā skolā par dežurējošo audzinātāju (1965 un 1974-75), ZA Bioloģijas institūtā (1965-74), laikraksta „Padomju Jaunatne” redakcijā (1975-1976), izdevniecībā „Liesma” (1976-79), laikraksta „Pionieris” redakcijā (1986-87). Kopš 1987.gada Žurnāla „Zīlīte” nodaļas vadītājs. Rakstnieku savienības biedrs (1977), Latvijas PEN kluba biedrs. No 1976.gada aizrautīgi darbojies Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupā.
Pirmā publikācija – dzejoļu kopa žurnālā „Liesma” (1970. 6.nr.). dzejoļu krājumi pieaugušajiem „Pa vidu vasara” (1976), „Kad esmu apdzīvots” (1981), „Tu esi glābts” (1984), „Sniegam nav izvēles” (1989) un miniatūru krājums „Cielaviņa pie jūras” (1984).
Jāņa Baltvilka dzejai raksturīgs ētisks maksimālisms savienojumā ar zinātnieka ornitologa vērojumiem. Lakoniska izteiksme.
Rakstījis dzeju bērniem. Dzejoļu krājumos „Meža malas zaļais knauķis” (1979), „Skrejvabole pieliek soli” (1981), „Stērstes sniegā” (1984), „Kā zīlīte pie loga” (1987), „Zāle visu dienu zaļa” (1990) izmantota fonētiska spēle, veidoti zīmīgi dzīvnieku tēli. Bērniem rakstītas arī grāmatas „Sarunas par putniem” (1981), „Brālis ozols, māsa liepa” (1985), „Reibeņu meža stāsti” (1986) un „Stāsti par ceļojumiem” (1988), „Circeņa malciņa” (1997), „Izmazgātās debesis” (2000) u.c. Pasaku grāmata „Plīvija un citas pasakas” (2000). „Saule met loku” (2002. KKF un LRS Literatūras gada balva). Viens no pēdējiem J.Baltvilka bērniem veltītajiem darbiem ir dzejoļu krājums „Vilki velk malku” (2003). Darbojies arī kā tulkotājs. No krievu valodas pārtulkojis slaveno E.Uspenska darbu „Krokodils Gena un viņa darbi”. Jāņa Baltvilka dzejoļiem tikusi rakstīta arī mūzika. Viņš spēlējis Jāni Jaunsudrabiņu Aivara Freimaņa filmā „Dzīvīte”.
Saņēmis Pastariņa prēmiju (1986,1995), O.Vācieša prēmiju (1988).
Kopš 2005.gada aizsākts projekts „Baltā vilka grāmatas”, ko īsteno Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP). Tā mērķis ir bērnu literatūras rakstīšanas un lasīšanas veicināšana, kopš 2008.gada tas kļuvis starptautisks pasākums, ietverot Baltijas jūras reģiona valstu bērnu literatūru un tās tulkojumus latviešu valodā. Tēls Baltais Vilks, kas lasa grāmatas, veidots pēc Jāņa Baltvilka uzvārda. Ik gadu rakstnieka dzimšanas dienā – 24.jūlijā – tiek pasniegta nacionālā balva mūsdienu bērnu literatūrā. Programma „Baltā Vilka grāmatas” veic arī literatūras popularizēšanu pašu bērnu vidū, tajā darbojas arī „Bērnu žūrija”.
Precējies, dzīvesbiedre Dzintra, bērni – Matīss un Zanda.
Jānis Baltvilks miris 2003.gada 4.oktobrī, apglabāts Rīgā, Meža kapos.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 35.lpp.;
Lielvārde laiku lokos. Lielvārde : Lielvārdes pilsētas dome, 1999. 54.lpp.;
Šmite, Linda. Oriģinālliteratūra bērniem Latvijā. Izglītība un Kultūra, Nr.29, 2008, 7.aug., 15.lpp.;
Neretniece, Anastasija. Jānis Baltvilks dzejā un atmiņās. Ogres Ziņas, Nr.89, 2004, 3.aug.
Jānis Baltvilks OCB novadpētniecības datu bāzē
Jānis Baltvilks OCB elektroniskajā katalogā