Tautsaimniecības darbinieks Edgars Kauliņš dzimis 1903.gada 26.aprīlī Limbažu apriņķa Pāles pagastā kalēja ģimenē. Agri zaudējis tēvu un kopš 9 gadu vecuma strādājis kā lielsaimnieku kalps. Skolu apmeklējis četrus gadus. 1919-1920.gadā Edgars Kauliņš cīnījies Pilsoņu karā Krievijā. Latvijas brīvvalsts laikā dienējis Vidzemes artilērijas pulkā, vēlāk strādājis cirkā pie zirgu dresētāja Eduarda Priedes par asistentu. No 1926. Līdz 1941.gadam strādājis Rīgas ugunsdzēsēju vienībā. Otrā pasaules kara laikā dienējis padomju pusē, būdams 122.pulka 76.bataljona vada komandieris.
Precējies, pirmā sieva Cecīlija 1947.gadā traģiski gājusi bojā. Trīs dēli: Imants, Ivars un Brunis. Imants nomiris divu gadu vecumā, Ivars vēlāk deviņu gadu vecumā miris ar neārstējamu slimību. Dēls Brunis beidzis Rīgas Celtniecības tehnikumu, strādājis Ūdensapgādes un kanalizācijas pārvaldē, miris 2006.gadā. 1951.gadā E.Kauliņš apprecējies otro reizi, ar sievu Annu nodzīvojis līdz mūža galam.
Pēc kara Edgars Kauliņš iesaistījās partijas darbā kā LKP CK partorgs Skultes un Lielvārdes pagastā. 1945. gadā kļuva par Lielvārdes pagasta komunistiskās partijas organizācijas priekšsēdētāju. 1948. gadā kļuva par Ogres rajona kolhoza “Lāčplēsis” priekšsēdētāju. Skatoties no mūsdienu pozīcijām, Edgars Kauliņš bija izcils tautsaimnieks, kas maksāja konkurētspējīgas algas, piesaistīja labus speciālistus, attīstīja nozares, kas nesa peļņu. Būdams partorgs, neļāva izvest sava pagasta cilvēkus uz Sibīriju.
Viņa vadības laikā „Lāčplēsis” kļuva par paraugsaimniecību PSRS. Bija Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1963—1971, 1975—1979). Tāpat bija PSRS Augstākās Padomes deputāts laikā no 1970. līdz 1974. gadam. E. Kauliņš ticis apbalvots ar diviem Ļeņina ordeņiem, Darba Sarkanā karoga ordeni, Tēvijas kara II pakāpes ordeni, kā arī Slavas III pakāpes ordeni. 1972. gadā saņēmis Eduarda Veidenbauma prēmiju. 1969. gadā saņēmis LPSR Nopelniem bagātā lauksaimniecības darbinieka nosaukumu.
Edgars Kauliņš miris 1979.gada 5.janvārī, apbedīts Lielvārdes (Lāčplēša kapos, pieminekļa autors tēlnieks Andrejs Jansons). Viņa bēru dienā pat satiksme bija pārtraukta uz Lielvārdes šosejas, cilvēku tūkstoši no visas Latvijas sabraukuši atvadīties no Kauliņtēva.
Edgara Kauliņa vārdā 1979. gadā tika nosaukta vidusskola Lielvārdē.
Latvijas Enciklopēdija. 3.sēj. I-Latv. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2005. 351.lpp. ;
http://nekropole.info/lv/Edgars-Kaulins ;
http://www.apinis.lv/books/100%20LV%20web/100%20LV%2052%20Edgars%20Kauli%C5%86%C5%A1.pdf ;
Edgars Kauliņš. Padomju Ceļš, 1979, 9.janv. ;
Blaua, Līga. Kauliņtēvs. Ievas Stāsti, Nr.9, 2008, 25.apr., 30.-35.lpp. ;
Blaua, Līga. Kauliņtēva dēls. Ievas Stāsti, Nr.12, 2008, 6.jūn., 40.- 41.lpp.
Foto: www.foto.lu.lv
Edgars Kauliņš OCB novadpētniecības datu bāzē
Edgars Kauliņš OCB elektroniskajā katalogā