Dzejnieks Arvīds Borincs dzimis 1909.gada 10.jūlijā Ilzenes pagasta “Riekstiņos” laukstrādnieka ģimenē. Mācījies Smiltenes pagasta Mežoles pamatskolā (1919-22), Smiltenes draudzes skolā (1922-23), beidzis Ēveles 2.pakāpes pamatskolu (1924). Strādājis par ierēdni Ilzenē, Zeltenē, Gaujienā. 1925.gadā pārcēlies uz Rīgu, mācījies Tautas augstskolas priekškursos un Raiņa ģimnāzijā. Strādājis laikrakstā „Sociāldemokrāts”, piedalījies grupas „Trauksme” literārajās aktivitātēs. Pēc 1934.gada strādājis par ierēdni un kantoristu. Vācu okupācijas laikā izsūtīts darbā uz Holandi. Latvijā atgriezies pēc kara beigām, strādājis par laukapgādes grāmatvedi Lielvārdē, par grāmatvedi Ogres rajona Melioratīvās celtniecības pārvaldē.
Pirmā publikācija – dzejolis „Pretstati” laikraksta „Sociāldemokrāts” pielikumā „Literatūra un Dzīve” 1927.gada 31.jūlijā. 20. un 30.gadu mijā regulāri publicējis darbus laikrakstā „Domas”, „Sociāldemokrāts” u.c. sociālas ievirzes izdevumos. Borinca dzejā līdzās cilvēka-maklētāja un jaunatklājēja romantiskajam cildenumam un elēģiskai dzīves un jaunības pagājības smeldzei dominē laikmeta sociālo pretrunu attēlojums. Dažkārt ir aforistiski akcenti. Aktīvu literāro darbību pārtraucis 30.gadu vidū, pēckara gados rakstījis dzeju un prozu, taču publikāciju nav.
Arvīds Borincs dzīvojis Lielvārdē, miris 1980.gada 5.novembrī Jēkabpilī, apbedīts Lielvārdes kapos.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 57.lpp.