2024. gada 29. maijā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra (LNB BAC) sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku (LNerB) organizēts izglītojošs tiešsaistes seminārs “Pielāgotās literatūras pakalpojumu nodrošināšana Latvijas bibliotēkās”. Piedāvājam atskatu uz semināru un tā prezentācijām.
Semināra mērķis: izskaidrot pielāgotās literatūras resursu pieejamību un izmantošanu; paplašināt bibliotēkas darbinieku kompetences, piedāvājot pielāgotās literatūras resursus dažādos formātos tiešajai mērķauditorijai. Semināra mērķauditorija: publisko bibliotēku bibliotekāri, citi interesenti.
2023. gads iezīmējas kā pirmais jaunās Bibliotēku nozares stratēģijas darbības gads. Pēc Bibliotēku nozares stratēģijā (2023–2027) definētajiem virzieniem un uzdevumiem publisko bibliotēku pakalpojumi iezīmējas 6. rīcības virzienā: “Kvalitatīvu un mūsdienīgu pakalpojumu attīstība”. Savukārt nozares stratēģijas 8. rīcības virziens iezīmē “Bibliotēkas kā kopienas stiprinātājas un ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviesējas”, un tā uzdevums nosaka “veidot bibliotēkas krājumu, pilnveidot pielāgotās literatūras resursu daudzveidību, attīstīt pakalpojumus un aktivitātes, lai veicinātu sabiedrības izaugsmi un interešu daudzpusību”.
LNerB direktore Andra Jākobsone semināru iesāk ar stāstījumu par savu bibliotēku, tās reorganizāciju, pakalpojumiem, sadarbību ar Latvijas bibliotēkām pielāgotās literatūras pakalpojuma nodrošināšanā. Direktore skaidro, ko saprotam ar terminu pielāgotā literatūra – tās ir audiogrāmatas, grāmatas palielinātā drukā, Braila raksta grāmatas, grāmatas vieglajā valodā, pielāgotā mācību literatūra, grāmatas zīmju valodā.
LNerB ir Kultūras ministrijas pārvaldībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde, kura veic gan publiskās, gan speciālās bibliotēkas funkcijas. Bibliotēka ir nozīmīgs informācijas, kultūras, izglītības, saskarsmes un sociālās integrācijas centrs personām, kurām nepieciešams nodrošināt informācijas pieejamību pielāgotā veidā. LNerB ir lielākais pielāgotās literatūras izdevējs, tās krājums ir universāls un atšķiras no citu Latvijas publisko bibliotēku krājumiem. LNerB ir vienīgā bibliotēka Latvijā, kas veic grāmatu reprodukciju pielāgotā formātā: bibliotēkas krājuma lielāko daļu sastāda audiogrāmatas mp3 un citos digitālos formātos. Skaņu ierakstu un informācijas tehnoloģiju nodaļa kopā ar Braila un pielāgotās drukas nodaļu veic pielāgoto resursu izveidi audioformātā un palielinātā drukā. Viena grāmata 2023. gadā izdota zīmju valodā.
2018. gadā tika ratificēts Marrākešas līgums, kura mērķis ir nodrošināt konkrētu darbu un blakustiesību objektu kopijas pieejamību formātā personām, kuras ir neredzīgas vai ar redzes traucējumiem, vai citām lasīšanas grūtībām. Kopš 2018. gada LNerB veic mērķtiecīgu darbu bibliotēku sadarbības tīkla paplašināšanā un pielāgotās literatūras resursu popularizēšanā, tiek paplašināta bibliotēkas mērķauditorija un bibliotēkas sniegtie pakalpojumi. LNerB aktīvi strādā ar Latvijas publiskajām bibliotēkām, aicinot tās apzināt savas kopienas lasītājus un iedzīvotājus, kuriem nepieciešami pielāgotās literatūras resursi. Kopš 2019. gada Latvijas bibliotēkas saņem pielāgotās literatūras grāmatu kopas. Laika posmā no 2019.–2023. gadam LNerB noslēgusi sadarbības vienošanās līgumus ar 70 publiskajām bibliotēkām, izveidoti 116 ārējie apkalpošanas punkti sociālās aprūpes iestādēs un nevalstiskās organizācijās.
Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2023. gada 26. maija rīkojumu Nr. 298, notikusi LNerB reorganizācija, nododot LNerB reģionālās struktūrvienības – filiālbibliotēkas un iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārās apkalpošanas uzdevumu izpildi Balvu, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pašvaldībām. Sākot no 2023. gada 1. jūlija bijušās LNerB filiālbibliotēkas pārveidotas par attiecīgo reģionu galveno bibliotēku struktūrvienībām. Reorganizācijas mērķis – veidot pielāgotās literatūras nodrošinājumu un pārklājumu visā Latvijā, iesaistot pašvaldību publiskās bibliotēkas. LNerB noslēgusi Deleģēšanas līgumus ar nosauktajām pašvaldībām par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu.
Reorganizācijas rezultātā LNerB bijušās 7 filiālbibliotēkas ir integrētas pašvaldību galvenajās bibliotēkās kā pielāgotās literatūras struktūrvienības, kuru uzdevums ir apzināt tiešo mērķauditoriju savos reģionos un nodrošināt mērķauditoriju ar pielāgotās literatūras resursiem. Neviena no filiālēm, izņemot Jelgavas (daļēji) un Ventspils, savu atrašanās vietu nav mainījušas, toties tās ieguvušas jaunus nosaukumus. Un tās ir:
- Balvu Centrālās bibliotēkas Pielāgotās literatūras bibliotēka;
- Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēka;
- Latgales Centrālās bibliotēkas filiāle “Čiekuru bibliotēka”;
- Jelgavas pilsētas bibliotēka;
- Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiāle “Dienvidrietumu bibliotēka”;
- Rēzeknes Pielāgotās literatūras bibliotēka-informācijas centrs;
- Ventspils bibliotēkas Gāliņciema bibliotēka.
LNerB krājumā ir 2 907 audiogrāmatu nosaukumu (12 127 vienības). Bibliotēkas skaņu ierakstu studijā gadā tiek ierakstītas 80 audiogrāmatas. Tiek meklēta finansiāla iespēja atvērt otru ierakstu studiju. No 2021. gada tiek nodrošināta piekļuve pielāgotās literatūras digitālajiem resursiem, ko piedāvā bibliotēkas audiogrāmatu lejuplādes servisa sistēma “Balss”. Tā dod iespēju reģistrētiem lasītājiem, kuri atbilst Autortiesību likuma 221. panta kritērijiem patstāvīgi autorizēties sistēmā un lejuplādēt krājumā esošo audiogrāmatu elektronisko versiju. Sistēmā digitāli pieejami 2 535 audioierakstu nosaukumi.
2019. gada beigās LNerB sāka reproducēt grāmatas palielinātā drukā, kas ir otrs apjomīgākais grāmatu pielāgojums, un tās kļūst arvien pieprasītākas. Grāmatas tiek drukātas tikai A4 formātā. Šobrīd pieejami 192 grāmatu nosaukumi, un katra grāmatas tiek drukāta 12 eksemplāros. Bibliotēkas direktore Andra Jākobsone uzsver, ka izdevuma eksemplaritāti vajadzētu palielināt, lai varētu nodrošināt pakalpojuma pieprasījumu visai Latvijai.
Bibliotēkas krājumā ir 1 213 Braila raksta grāmatu nosaukumu (3 778 vienības). Šīm grāmatām lasītāju skaits samazinās, jo lielākoties to lasītāji ir seniori, kas dažādu iemeslu dēļ lasa mazāk.
Pielāgotā mācību literatūra. MK noteikumi Nr. 556 nosaka, ka skolēniem ar lasīšanas traucējumiem ir tiesības saņemt mācību materiālus pielāgotā formātā: audio mācību grāmatas, audio daiļliteratūru. Pamatojoties uz Autortiesību likuma 221. pantu, LNerB reproducē grāmatas pielāgotā formātā, t.sk., mācību literatūru un daiļliteratūru audio formātā. Bibliotēkā pieejamie mācību līdzekļi apskatāmi šeit.
2022. gadā LNerB uzsāka grāmatu adaptēšana un izdošana vieglajā valodā. Divi LNerB darbinieki apguva zināšanas un prasmes Latvijas Universitātē, kā sagatavot grāmatas vieglajā valodā. LNerB izdevusi 9 grāmatas vieglajā valodā, no tām 5 oriģināldarbus. Bibliotēka sadarbojas ar Vieglās valodas aģentūru, un šobrīd bibliotēkas krājumā pieejami 20 vieglās valodas grāmatu nosaukumi.
Vienošanos par sadarbību var atrast LNerB tīmekļa vietnē, tajā atrunātas katru pušu tiesības un pienākumi, turpat arī informācija, kā kļūt par LNerB lietotāju.
Informāciju pielāgotā formātā var saņemt:
- neredzīga persona;
- persona ar redzes traucējumiem, kuru dēļ nespēj lasīt rakstu darbus parastajā drukā kā to var personas bez šādiem traucējumiem (piemēram, seniori);
- persona ar uztveres traucējumiem vai ar citādām lasīšanas grūtībām, kuru dēļ nespēj lasīt rakstu darbus līdzvērtīgi personām bez šādiem traucējumiem (cilvēki ar disleksiju u.c.);
- persona, kura fizisku traucējumu dēļ nespēj noturēt grāmatu, rīkoties ar to, fokusēt skatienu vai kustināt acis tādā mērā, kāds tas parasti būtu nepieciešams lasīšanai.
Maijs tiek atzīmēts kā vieglās valodas mēnesis un zīmīgi, ka mēneša izskaņā seminārā tiek runāts par vieglās valodas grāmatām. Gunta Bite ir Braila raksta un pielāgotās drukas nodaļas vadītāja, un viņas stāsts ir par literatūru vieglajā valodā. Gunta uzsver, ka jebkura izdevuma pielāgojuma veidošana nojauc visus informācijas pieejamības šķēršļus: neatbilstoša formāta grāmatas tiek pārveidotas audio formātā, Braila raksta formātā vai zīmju valodas izdevumā, ja grāmatai ir neatbilstošs burtu izmērs, tā tiek pārveidota palielinātā drukā. Savukārt grāmatas vieglajā valodā tiek veidotas, ja tai ir sarežģīts vai grūti uztverams teksts. Gunta skaidro, ka grāmatas palielinātā drukā tiek reproducētas, bet grāmatas vieglajā valodā tiek “tulkotas” saturiski. Reproducēt nozīmē atveidot tekstu citā, pieņemamākā formā, izmērā, un šādus formātus rada vairākos eksemplāros. Reproducēt nozīmē veidot citas formas izdevumu un šajā gadījumā teksts netiek pārveidots, bet ir tieši tāds kā izdevuma oriģinālā. Reproducējot grāmatu, tai drīkst izmantot grāmatas oriģinālvāka dizainu.
Pielāgojot grāmatas saturiski vieglajā valodā, oriģināltekstus adaptē, pārrakstot tos jaunā teksta izpildījumā. Jaunā grāmata vieglajā valodā ir jaunizdota ar jaunu ISBN numuru un citu vāka dizainu, teksts tajā ir lasāms vienkāršos, īsos teikumos. Uz grāmatas vieglajā valodā ir zīme, kas norāda sarežģītības līmenī, kādā teksts adaptēts. Grāmatām vieglajā valodā ir arī oriģinālizdevumi, autors uzreiz savu grāmatu ir uzrakstījis pielāgotā formā – vieglajā valodā. LNerB izdotās grāmatas vieglajā valodā nevar nopirkt, tās var paņemt no bibliotēkas. Citur izdotās vieglās valodas grāmatas ir iespējams iegādāties gan veikalā, gan pie izdevēja. Gunta stāsta par vieglās valodas dažādiem līmeņiem: 1. līmenis ir visvieglākais, 2. līmenis – vidēji sarežģīts, 3. līmenis – sarežģītākais.
Grāmatas vieglajā valodā var lasīt cilvēki ar vājām latviešu valodas prasmēm, kā arī ar lasīšanas un uztveres grūtībām. Grāmatas vieglajā valodā nav pakļautas autortiesību ierobežojumiem. Gunta iesaka vieglās valodas grāmatas iepludināt bibliotēkas krājumā, tā ļaujot lasītājam pašam atrast šo sev nepieciešamo izdevumu. Savukārt, lai izceltu šīs grāmatas no kopējā krājuma, tās var izvietot atsevišķā plauktā vai kā marķēt. Grāmatas vieglajā valodā nav tikai daiļliteratūra, sadarbības rezultātā tapuši izdevumi “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, Gunas Ciemlejas grāmata “Mana nauda”. Plānots adaptēt arī tādus literatūras klasikas darbus kā Annas Brigaderes “Sprīdītis” un Rūdolfa Blaumaņa “Nāves ēnā”. “Tulkotās” grāmatas vieglajā valodā iespējams reproducēt arī zīmju valodā. Kā piemērs tiek minēta latviešu tautas pasaka “Eža kažociņš”. Vieglās valodas grāmatas var atrast LNerB tīmekļa vietnē sadaļā Digitālā bibliotēka: šeit brīvi pieejamas grāmatas, kurām beigušās mantiskās autortiesības, kā arī šeit pieejamas audiogrāmatas: Jēkabsa Janševska, Annas Brigaderes un Pāvila Rozīša darbi, Reiņa un Matīša Kaudzītes “Mērnieku laiki”, Rūdolfa Blaumaņa noveles, Kārļa Skalbes pasakas, Aleksandra Dimā “Grāfs Monte Kristo” un Jena Ahlboma “Jonatams no Kaiju kalna”. LNerB nodrošina visus iespējamos pielāgojumus grāmatām. Analizējot lasītāju pieprasītos izdevumus, bibliotēkas krājuma komplektēšanas speciālisti nosaka, kādas grāmatas tiek veidotas pielāgotos formātos.
Vairāk skatiet Guntas Bites prezentācijā.
Uģis Skuja, LNerB direktora vietnieks skaņu ierakstu un IT jautājumos iepazīstina ar Digitāli pielāgotiem resursiem un LNerB platformu BALSS. Kā strādāt ar sistēmu, skatiet video pamācībā.
Ar pieredzes stāstiem par sadarbību ar LNerB dalās vairākas Latvijas bibliotēkas.
Salaspils novada bibliotēkas kolēģi stāsta, ka viņu lasītāji visvairāk izmanto audiogrāmatas un grāmatas palielinātā drukā. Lasītājiem patīk audiogrāmatas, jo tās pieejamas gan latviešu, gan krievu valodā. Lasītāju loks nav liels, bet stabils.
Ogres Centrālās bibliotēkas stāsts skatāms prezentācijā.
Valmieras bibliotēka aicina apmeklēt LNerB klātienē, lai saprastu pakalpojuma nozīmīgumu. Bibliotēkas lasītāji Valmieras pusē vairāk izmanto ierakstus zibatmiņās. Atsevišķas Valmieras pagasta bibliotēkas pašas ir noslēgušas sadarbības līgumus ar LNerB.
Smiltenes novada bibliotēka savu auditoriju šim pakalpojumam atrada Sarkanā krusta Smiltenes slimnīcas sociālās aprūpes un rehabilitācijas nodaļā. Tiek izmantotas grāmatas palielinātā drukā un CD. Speciāli šim pakalpojumam tika iegādāts CD atskaņotājs.
Pļaviņu bibliotēkas kolēģe stāsta, ka lasītājiem interesē ne tikai daiļliteratūra, bet arī nozaru literatūra pielāgotos formātos. Lasīšanas kopas tiek veidotas ik mēnesi, audzis pieprasījums pēc audiogrāmatām. Pļaviņu bibliotēka reģistrēta kā sistēmas BALSS lietotājs. Bibliotēkas lasītāju klubiņā tiek lasīti un apspriesti arī pielāgotās literatūras izdevumi.
Iecienīts LNerB bibliotēkas pasākums ir “Kafijas pauze”, semināra dienā gan klātienē LNerB, gan tiešraidē notika tikšanās ar aktrisi, runas pedagoģi, rakstnieci Zani Daudziņu. Ieraksts skatāms šeit.
Semināra prezentācijas pieejamas Latvijas Bibliotēku portālā
Atskatu sagatavoja:
Ilze Kļaviņa
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centrs
Ilze.Klavina@lnb.lv
Informācija pārpublicēta no www.biblioteka.lv
