2008.gada 30. oktobrī, savu kolēģu, draugu, sadarbības partneru un bijušo darbinieku vidū, Ogres Centrālā bibliotēka svinēja 80.dzimšanas dienu.
Svinības notika bibliotēkas telpās. Pie ieejas viesus sagaidīja lācītis Ēriks ar savu cienastu – medus maizītēm, tīkamu gaisotni radīja saksofona skaņas.
Svinīgo pasākumu atklāja bibliotēkas direktore Maruta Jēkabsone ar ieskatu bibliotēkas vēsturē.
Sveicēju pulkā bija Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Kultūras ministrijas kultūras eksperte Ogres rajonā Velta Pētersone, valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” pārstāves, Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe, finansu nodaļas vadītāja Silvija Velberga, pārstāvji no Unibankas un bērnudārza “Sprīdītis”, grāmatnīcas “Ogres Auseklis” vadītāja Elizabete Rasļenoka, kolēģi no Rīgas Centrālās bibliotēkas, Bauskas, Madonas, Salaspils, Valmieras, kā arī daudzām rajona bibliotēkām.
Pasākumā jautru noskaņu un omulību ienesa aktiera Pētera Liepiņa atraktīvā uzstāšanās. Aktrises Kristīnes Klētnieces dziesmas ģitāras pavadījumā radīja patīkamu pēcpusdienas noskaņu.
Pie svētku galda jaukā atmosfērā un patīkamās sarunās bija iespēja kavēties atmiņās bijušajiem un esošajiem kolēģiem un domu biedriem.
Paldies par sirsnīgajiem apsveikumiem, laba vēlējumiem, jaukajām dāvanām un krāšņajiem ziediem!
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka apsveikums
{denvideo http://www.youtube.com/watch?v=QyfBLMQTKBs}
Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieces Vitas Pūķes apsveikums
{denvideo http://www.youtube.com/watch?v=XFWPbmeMrsk}
Bibliotēkas direktores Marutas Jēkabsones atskats vēsturē
Gaviļniece, Ogres Centrālā bibliotēka, vedina mūs atskatīties 80 gadu tālā pagātnē. Tas bija laiks, kad Zenta Mauriņa sāka lasīt lekcijas Latvijas Tautas universitātē un Mūrmuižā, un kļuva slavena ar savu grāmatu par Dostojevski; laiks, kad Jaunsudrabiņš pabeidza savu triloģiju „Aija”; laiks, kad Latvijas Republika gatavojās atzīmēt savas pastāvēšanas desmito gadadienu …
Pārlaposim kopīgi mūsu bibliotēkas vēstures 8 desmitgades.
I. 1928. – 1938.
Kā vēsta 1928.gada 21.jūlija laikraksts „Ogres Straume”, viens no pirmajiem jaunās Ogres pilsētas domes lēmumiem bijis par bibliotēkas izveidošanu. Tās pirmais vadītājs bijis skolotājs Teodors Spuriņš. Pārskatā par pirmo darbības gadu lasām, ka citēju „Ogres pilsētas bibliotēka sastādas no Ogres pilsētas bibliotēkas, Sprēstiņu-Ogres Palīdzības biedrības bibliotēkas un Ogres Kultūras veicināšanas biedrības bibliotēkas. Bibliotēkām pamats likts no Kultūras Fonda piešķirtām grāmatām.” Tālāk uzzinām, ka kopskaitā ir 2139 sējumi. Izsniegums uzskaitīts pēc satura – vispopulārākie ir stāsti un romāni; seko kopoti raksti un pasakas; tālāk – lugas, dzeja, Dainas. Lasītājiem vienlīdz interesējušas vēsturiska satura, rakstniecības vēstures un dabas zinātņu grāmatas. Pavisam – 151 lasītājs, 87 sievietes un 64 vīrieši; pamatskolas skolēni – gandrīz 1/3, lasītāju vidū arī 9 vidusskolēni, 8 studenti un 1 mākslinieks. Bibliotēka atradās ēkā Rīgas ielā 13, diemžēl, ēka nav saglabājusies.
30.-jos gados gados Ogrē darbojusies viena pilsētas bibliotēka. Par tās darbību tuvākas ziņas arhīvu materiālos pagaidām nav izdevies atrast.
II. 1938. – 1948.
II Pasaules kara laikā bibliotēka tikusi izvazāta un izpostīta. Pēckara gados notika bibliotēku atjaunošana, fondu komplektēšana. Līdz 1949.gada aprīlim Ogrē darbojas 2 bibliotēkas – Ogres pilsētas b-ka un Ogres apriņķa bibliotēka. Ziņas par bibliotēkas darbību laika posmā no 1945. līdz 1949.gadam līdz šim neesam atraduši.
III. 1948. – 1958.
Inventāra grāmatā, kas saglabājusies, pirmie 200 ieraksti datēti ar 1949.gada 4.janvāri, un tās bijušas, galvenokārt, 20. – 30.gados izdotas grāmatas. Ieraksts skaistā rokrakstā ar numuru 1 ir 1912.gadā izdota Apsesdēla grāmata “Smagas domas”. Seko Jānis Akuraters, Antons Austriņš, Aspazija, Blaumanis…
1949.gadā pilsētas bibliotēku apvieno ar apriņķa bibliotēku, un tiek izveidota Ogres apriņķa, vēlāk rajona, bibliotēka, tā atrodas 55m2 telpā Rīgas ielā 1. Tajā laikā b-kas lasītāji ir 164 Ogres iedzīvotāji, grāmatu fondu veido 5110 grāmatas. Cilvēki pamazām atgūstas no drausmīgajiem pārdzīvojumiem kara un pirmajos pēckara gados. Aug lasītāju skaits, bagātāks kļūst grāmatu krājums. Parādās jauna b-kas darba forma – „lasītāju konference”, par to raksta laikraksts „Padomju Ceļš” 1951.gada 7.aprīlī. Konference notiek kultūras namā un to organizējusi rajona bibliotēka. Vairums apmeklētāju – vidusskolnieki.
Salīdzinājumā ar 1949.g., 1951.gadā lasītāju skaits audzis pieckārt, dubultojies grāmatu skaits; bibliotēka saņem arī 29 laikrakstus un žurnālus.
1952.gada 3.janvārī izdota pavēle par bērnu literatūras izdalīšanu atsevišķi. Šajā dokumentā likts nozīmēt speciālu laiku bērnu apkalpošanai. Iespējams, tā sākās Ogres bērnu bibliotēkas veidošana.
1955.gadā lasītāju skaits visai iespaidīgs – 1358, grāmatu krājums 14478, izsniegums 27364, un b-kā strādā 3 darbinieces.
1956.gada 22.maijā „Pad.Ceļš” raksta par rajona b-kas darbu, uzzinām par telpām : lasītājus neapmierina caurstaigājamā lasītava, arī fonda telpā izmantots katrs stūrītis. „Pēdējais laiks padomāt par piemērotām telpām bibliotēkai un ērtas lasītavas iekārtošanu”. Diez vai rakstītājs tolaik nojauta, ka ceļš līdz ērtai lasītavai būs vairāk kā 30 gadu garumā. Šajā publikācijā lasām, ka bibliotekāres lasītājus nosacīti dalot 3 grupās: 1) tie, kas ierodas bez noteiktām prasībām, lūdzot iedot „kaut ko labu, kaut ko jaunu”; 2) tie, kas prasa noteiktu izdevumu vai tēmu; un 3) lielākā daļa – tie, kas paši sameklē sev vajadzīgo. Šajā ziņā, nekas būtiski nav mainījies arī šodien. Uzzinām, ka pilsēta izveidotas 2 ceļojošās bibliotēkas – Pārogrē un grants karjerā „Ogre”. Rajona b-ka kopā ar 1953./54.gadā izveidoto Bērnu bibliotēku pārzin 22 ciemu un 2 ciematu bibliotēkas un ik mēnesi organizē seminārus bibliotekāriem.
1957.gadā „PC” raksta par rajona b-kas vadītāju Jautrīti Kupči, šoreiz uzsverot viņas atkārtotu izvirzīšanu par deputāta kandidāti rajona padomes vēlēšanām.
IV. 1958. – 1968.
!959.g. fonds izaudzis līdz 20 tūkstošiem, lasītāju skaits stabilizējies – ap 1400, joprojām strādā 3 darbinieces.
1960.gadu iezīmē priecīgs notikums – pārcelšanās uz jaunu mājvietu Rīgas ielā 4, ar 2x plašākām telpām 106m². Pilsētā izveidotas jau 5 pārvietojamās b-kas.
!961.gadā bibliotēkā jau 4 darbinieces, viņas čakli un aizrautīgi strādā ne tikai ar grāmatām un lasītājiem, bet arī pie bibliotēkas apkārtnes labiekārtošanas un apstādījumiem.
Paiet tikai 5 gadi, un atkal Jurģi, šoreiz – uz jaunām, bet, diemžēl, ne plašākām telpām jaunuzceltajā rajona izpildkomitejas ēkā Revolūcijas /tagad Brīvības/ ielā 33a.
Šajā desmitgadē vairākkārt notiek b-kas vadības maiņa. Bibliotēkas skaitliskie rādītāji turpina augt.
V. 1968. – 1978.
Šīs desmitgades sākumā b-kā strādā 6 darbinieki; štatu sarakstos parādās metodiķa štata vienība.
Ir informācija un fotogrāfijas, kas apliecina jau toreiz populārus pasākumus – pieredzes braucienus uz citām bibliotēkām Latvijā un svētku brīžu kopīgu vadīšanu. Piebildīšu, ka šīs tradīcijas aktīvi turpinām un pilnveidojam arī tagad.
Runājot par skaitļiem, 1970.gadā lasītāju skaits samazinājies – tikai 1072, bet 1971.-72. gados strauji aug. Tam izskaidrojumu pagaidām nezinām.
70.-to gadu vidū bibliotēka piedzīvo ļoti biežu un daudzskaitlīgu darbinieku maiņu. Vairāki aiziet no darba pēc dažiem nostrādātiem mēnešiem, no darba atbrīvotas arī ilggadējas darbinieces. Šie notikumi nelabvēlīgi ietekmē lasītāju apkalpošanas kvalitāti, darba procesu apgūšanu, krājuma iepazīšanu.
Desmitgadi noslēdz nozīmīgs fakts – 1977.gada vasarā Ogres rajona bibliotēkā sāk strādāt 4 jaunas un dzīvespriecīgas speciālistes ar tikko saņemtu Rīgas Kultūrizglītības darbinieku tehnikuma diplomu rokās. Divas no viņām joprojām ir mūsu bibliotēkas darbinieces.
VI. 1978. – 1988.
Šo desmitgadi raksturo nozīmīgi notikumi. Visā PSRS notiek bibliotēku tīkla centralizācija. Arī Latvijā, un mūsu rajons to sāk viens no pēdējiem. Tiek izveidota Rajona centralizētā bibliotēku sistēma, noteikts jauns štatu saraksts, kas atbilst veicamajiem uzdevumiem, izveido nodaļas KAN, LAN, MBN, FION. 1979.g.beigās RCB ir 10 darbinieki.
80.-to gadu sākumā KAN tiek ierādītas telpas Lielvārdē, jo Ogrē rajona vadība tādu iespēju nerod. Grāmatas centralizēti visam rajonam tiek saņemtas Ogres pastā, tad ar autobusu „Kubaņ” aizvestas uz KAN Lielvārdē. Tur tās apstrādāja, sadalīja, sasaiņoja un ar „Zilo Brīnumu”, kā darbinieki autobusiņu mīļi sauca, izvadāja pa visām filiālbibliotēkām.
1982.gadā, izveidojoties RCBS, visu rajona bibliotēku darbinieku kadru lietas un inventārs no ciemu bilancēm tiek nodots Kultūras nodaļas centralizētajai grāmatvedības bilancē.
Arī 80.-to gadu vidū liela kadru mainība, jo jaunie speciālisti, nostrādājuši vairākus, dažs pat 10 gadus, dzīvojamo platību nesagaidījuši, no darba b-kā aiziet.
Pārlapojot b-kas vēstures mapes, uzgāju arī kādu 1986.gadā saņemtu GLAVLIT pavēli par to, ka b-kām izņemami noteiktu autoru darbi. Pielikumā – saraksts, kurā krievu autori un – Jānis Zālītis ar grāmatu „Mīlestības vārdā”.
Šajā 10-gadē veidojas un nostiprinās tradīcija, ko ar prieku turpinām, – sezonas noslēguma izbraukuma semināri. Šajos pasākumos uzdzirkstī kolēģu radošās izpausmes un talanti – dzejošana, dziedāšana, teātra spēlēšana.
Desmitgadi noslēdz 1988.gads, kas vairumam no klātesošajiem ir spilgtā atmiņā un uzrunā bez vārdiem. Tautas Fronte, Atmoda, aizliegtās grāmatas no specfondiem atgriezās bibliotēku plauktos, plašas publikācijas preses izdevumos par okupācijas gados noklusēto, aizliegto, apspiesto. Atzīmējot Pumpura eposa „Lāčplēsis” 100-gadi, kopā ar Grāmatu Draugu biedrību un laikrakstu „Ogres Vēstis” organizējām konkursu „Lāčplēša novadā dzīvojam”. Atzīmējot 400.gadadienu, kopš grāmatu izdošanas sākuma Latvijā, visās bibliotēkās rajonā organizējām senu, pirms kara izdotu grāmatu un žurnālu apzināšanu un izstādes, kas gan bibliotekāriem, gan lasītājiem pavēra iespēju iepazīt plašu, līdz tam liegtu latviešu un pasaules kultūras daļu.
VII. 1988. – 1998.
Ar Latvijas Kristīgās misijas ierosmi un atbalstu mūsu bibliotēkā pieejama Bībele, pie tam, vairākos eksemplāros. Sākām saņemt apjomīgus grāmatu dāvinājumus no trimdas latviešiem, un šīs grāmatas tolaik ļoti aizrautīgi lasīja gan lasītāji, gan bibliotekāri.
Semināros aicinājām literatūrzinātniekus, kas palīdzēja iepazīt 20.- 30.gadu literātus, kā arī trimdas rakstniekus, dzejniekus, kultūras darbiniekus.
1991.gada janvārī rajona kultūras nodaļas pavēle par filiālbibliotēku nodošanu vietējām pašvaldībām. Samērā garš process, ar neskaidrībām un dažiem kurioziem, arī štatu samazināšanu. 90.-to gadu pirmā puse arī bibliotēkā bija skarba – ar darbinieku skaita samazināšanu, ļoti zemām algām – kā visā valstī. Bet vai tad bibliotekārs strādā tikai algas dēļ? Svarīgs arī prieks un gandarījums.
90.-to gadu vidū bibliotēkas Latvijā raksta pirmos projektus. Arī mūsu bibliotēka savu pirmo projektu rezultātā 1997.gadā tiek pie pirmā datora, printera un BISAlise, un 1996. gadā – pie mobilās bibliotēkas – vēl līdz šim vienīgās Latvijā. Pateicoties rajona pašvaldības finansējumam un busa komandas godprātīgam darbam, buss jau pilnus 12 gadus pilda savu misiju.
1995., 96.gadā – pirmie profesionālie pieredzes braucieni uz Somiju un Norvēģiju. Kopš tā laika daudzi darbinieki iepazinuši ārvalstu kolēģu pieredzi, gan piedaloties dažādos projektos, gan ar pašvaldības atbalstu.
VIII. 1998. – 2008.
Astotajā 10-gadē būtiskākais bijis ceļš uz savām Mājām, kas sākās 1999.gada rudenī un mērķi sasniedza 2001.gada 8.oktobrī. Patiesībā, sapnis par Mājām radās jau sen, un ceļš bijis daudz garāks – desmitiem gadu; tam b-kas vēsturē veltīta atsevišķa mape. Turpinājums telpu problēmas tālākam risinājumam ir 2004.gadā izstrādātais skiču projekts, bet 2008. gadā – tehniskais projekts – apjomīgai piebūvei un esošās ēkas rekonstrukcijai.
Ļoti nozīmīgi notikumi ir Ogres Centrālās bibliotēkas akreditēšana reģiona galvenās bibliotēkas statusā 2005.gada 14.novembrī un pārējo Ogres rajona publisko bibliotēku akreditēšana 2006.gada novembrī vietējas nozīmes bibliotēku statusā.
Un projekti, projekti, projekti… Gan pašu izstrādātie un realizētie, gan Valsts Kultūrkapitāla fonda, gan Latvijas valsts un Bila un Melindas Geitsu fonda finansētie visām publiskajām bibliotēkām valstī. Līdz ar citām publiskajām bibliotēkām valstī, arī mūsu bibliotēka kļuvusi par sabiedrības izglītošanas centru, piedāvājot visiem iedzīvotājiem tik plašu pakalpojumu un iespēju klāstu, par kādu pirms gadiem 10 tikai retais sapņoja.
Zenta Mauriņa ir teikusi: „No iecerēm un sapņiem viss dzīves skaistums rodas…” Uzdrošinos apgalvot, ka visos laikos mūsu bibliotēkas darbinieki bijuši drosmīgi sapņotāji un idejām bagāti cilvēki. Un, pateicoties viņiem, mūsu bibliotēka ir attīstībā arī šodien.
„Visā dabā, visā pasaulē ir tikai viens likums: augšanas likums,” arī tie ir Zentas Mauriņas vārdi. Mūsu bibliotēka ir augusi līdz ar savu pilsētu, saviem darbiniekiem un lasītājiem. Augusi ne tikai plašumā un apjomā, bet arī kvalitātē un daudzveidībā, un turpinās augt arī nākamajās desmitgadēs.