Lai gan kalendārs rāda, ka klāt jau rudens, vēl arvien gribas kavēties atmiņās par notikumiem, kas jūlijā un augustā risinājās saistībā ar mūsu bibliotēkas dzīvi un darbu. 25., 26. jūlijā rajona bibliotekāri ceļoja pa Igaunijas bibliotēkām, 6.-8. augustā Daugavpilī notika Latvijas publisko bibliotēku 8. novadpētniecības konference.
CEĻOJUMS UZ IGAUNIJU
Šovasar, turpinot aizsāktās tradīcijas, ceļā devās mūsu rajona bibliotekāri, lai 25. un 26. jūlijā iepazītos ar Igaunijas bibliotēku darba pieredzi, kā arī apceļotu Ziemeļigauniju.
Pirmais pieturas punkts bibliotēku apskatē – Igaunijas Nacionālā bibliotēka Tallinā. Laipnas darbinieces pavadītas, pavadām tur divas stundas. Igaunijas NB jaunā astoņstāvu ēka darbojas jau 10 gadus, reģistrēti 150 000 lietotāji, no tiem aktīvi 40 000. Fonds 3, 5 milj., grāmatas – 2 miljoni. Bibliotēka literatūru uz mājām neizsniedz.
26 lasītavās 800 vietas lasītājiem. 500 darbinieki, no tiem 400 apkalpo bibliotēkas lietotājus. Grāmatu iegādei Igaunijas NB saņem apm. 7 milj. kronu un iegādājas 55 000 grāmatu, kā arī saņem 5 obligātos eksemplārus. Elektroniskajā katalogā jau apm. 1 milj. aprakstu. Pagaidām 60% fonda sastāda literatūra krievu valodā. Gadā bibliotēkā tiek izstādītas apm . 300 izstādes.
Igaunijas NB darbs rit, mēs par savu Gaismas pili vēl sapņojam! Apmeklējām divas Tartu rajona bibliotēkas. Korvekilas bibliotēka jaunās telpās atrodas no 1999. gada. Jau koridorā (kuru no bibliotēkas šķir stikla siena) mūs sagaida Astridas Lindgrēnas darbiem veltīta bērnu zīmējumu izstāde. Korvekilas bibliotēka veic arī rajona bibliotēkas funkcijas. Rajonā 48 bibliotēkās (!) ir datori ar interneta pieslēgumu. 20 bibliotēkās ir speciālā bibliotēku programma. 26 bibliotēkās datoru pagaidām vēl nav. Fonda iegādei valsts finansējums – 23 kronas (apm. 90 s) uz 1 iedzīvotāju, arī 3 darbiniekus finansē valsts. Pārējo finansē pašvaldība. Internets – bezmaksas, arī to finansē pašvaldība.
Noo pagasta bibliotēka pārsteidz mūs ar jaunām telpām, oriģinālām mēbelēm. Arī šeit vairāki datori ar interneta pieslēgumu. Esam pārsteigtas par visu bibliotēkās redzēto: gan par telpām, modernajām mēbelēm, par datoru daudzumu, to pieejamību, par ērtajiem darba apstākļiem gan bibliotekāriem, gan bibliotēkas lietotājiem. Pa ceļam apskatām Ziemeļigauniju – Baltijas lielāko dižakmeņu un ūdenskritumu zemi. Apskatām Baltijas Niagāru – Jagalas ūdenskritumu, apm. 70m platu, 8m augstu, Valastes ūdenskritumu – Baltijā augstāko – 24m. Valastes ūdenskritums pasludināts par aizsargājamu dabas objektu.
Izstaigājam sakopto Palmses muižu, celtu 18. gadsimtā, apbrīnojam Jāni-Toma akmeni, 7,8m augstu. Tas atgādina klinti, kas sašķēlusies 2 daļās. Netālu no Rakveres rāpjamies ap 100m augstos pelnu kalnos. Šeit iegūst degslānekli, bet no tā savukārt darvu, benzīnu, bitumenu. Šo iezi sadedzinot, pāri paliek daudz pelnu, kurus pēc tam sastumj milzu čupās.
Vislielākās vērtības, kas cilvēkam paliek pēc ceļojuma, ir atmiņas, vienam spilgtākas, citam mazāk spilgtas. Ceļojuma dalībnieku vēlējums – lai ceļošanas tradīcijas turpinās!
8. NOVADPĒTNIECĪBAS KONFERENCE
6.,7.,8. augustā Daugavpilī notika Latvijas publisko bibliotēku 8. novadpētniecības konference “Bibliotēku un muzeju saikne laiku lokos”.
Ogres rajonu konferencē pārstāvēja Madlienas bibliotēkas vadītāja Daina Liepa, Meņģeles bibliotēkas vadītāja Zaiga Liepiņa, Lēdmanes bibliotēkas vadītāja Veneranda Trumekalne, Tīņūžu bibliotēkas vadītāja Ludmila Jēkabsone un Ogres CB galvenā bibliogrāfe Vita Ziediņa.
Trīs spraigās darba dienās iepazināmies gan ar Daugavpils kolēģu veikumu, pilnveidojot novadpētniecības darbu bibliotēkās, gan noklausījāmies vairākus interesantus referātus .
6. augustā iepazināmies ar Latgales Centrālo bibliotēku, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju. Konferences atklāšana un iepazīšanās vakars notika Latviešu kultūras centra Baltajā zālē.
7. augustā konferences ievadsesijā klausījāmies LBB prezidentes Annas Mauliņas referātu “Novadpētniecība digitālajos krustceļos”, LBB Novadpētniecības sekcijas vadītājas Intas Sallinenas ziņojumu “2001. gads Latvijas novadpētnieku dzīvē”, LCB sadarbības partnera – Denekampas (Nīderlande) bibliotēkas pieredzi vietējo novadpētniecības materiālu digitalizācijā, uzzinājām, kā notiek “Latgolas Vorda” digitalizācija LNB. Par Latgales CB devumu novada vēstures pētniecībā stāstīja LCB galvenā bibliogrāfe Anita Dejuna. Uzzinājām, ar ko nodarbojas Latgales Pētniecības institūts, kādas ir tā darba formas, datu bāzes.
Emocionāli saviļņojoša izvērtās tikšanās ar Daugavpils 1. ģimnāzijas muzeja vēsturiskās atmiņas glabātāju Astrīdu Petaško.
Pēcpusdienā sekoja izbraukumsesija Bebrenē, iepazināmies ar Bebrenes pagasta bibliotēkas darbu.
Ar grāfu Plāteru – Zībergu pili mūs iepazīstināja pats grāfu pāris. Izstaigājot Bebrenes tūrisma taku, tikām sagaidītas ar rupjmaizi, medu, sieru un mājas pienu. Svaigā gaisā tas garšoja lieliski!
Vakaru pavadījām Raiņa bērnības zemē Berķenelē. Līdz vēlai naktij kopā ar folkloras grupu “Svātra” tika dziedātas latgaliešu dziesmas un iets rotaļās.
8. augustā izbraucām uz Naujenes pagastu, kur iepazināmies ar Naujenes tautas bibliotēku un bagātīgo pagasta novadpētniecības muzeju.
Konferences noslēgums – Vaboles pagastā. Apskatījām “Brāļu Skrindu muzeju”. Abi brāļi – pirmie tautas atmodas darbinieki Latgalē.
Konferences noslēgumā pateicības vārdi konferences organizatoriem, vietējo pašvaldību vadītājiem, darbiniekiem – par viesmīlību, par plašo, piesātināto konferences programmu. Mājās devāmies, pieredzes bagātinātas. Iesāktais darbs novadpētniecībā jāturpina.
